Vides pieejamība tūrisma objektos: būtiska gan senioriem, gan citiem tūristiem

Vides pieejamība tūrisma objektos: būtiska gan senioriem, gan citiem tūristiem

Augusta beigās Vidzemes plānošanas reģions Līgatnē projekta “Tourage” ietvaros organizēja semināru par vides pieejamību tūrisma objektos. Seminārā ar savu pieredzi un zināšanām dalījās pieaicinātais ārvalstu eksperts vides pieejamības jautājumos Timo Ekroos no Somijas (Karēlijas lietišķo zinātņu univeristātes Inovāciju centra eksperts), kā arī pašmāju eksperti – Jurģis Briedis no invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons”, Aija van der Steina (Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības zinātniskā  institūta direktore un vadošā pētniece), kā arī arhitekte Ināra Caunīte. Semināra noslēgumā tika organizēta arī praktiskā nodarbība, kurā semināra dalībnieki devās izvērtēt Līgatnes kultūrvēstures tūrisma takas. Kopā ar Somijas ekspertu tika novērtēts šī brīža taku stāvoklis, kā arī meklēti risinājumi, kā problēmvietas uzlabot un takas padarīt pieejamas ikvienam. Līgatnes novada pašvaldības pārstāvji Somijas ekspertam solījuši rekomendācijas ņemt vērā un iespēju robežās uzsākt drīzus taku infrastruktūras uzlabojumus.

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins semināru atklāja, sakot: “Jau vakar kopā ar ekspertu no Somijas izgājām pa Līgatnes takām  – neticēsiet, cik daudz jauna uzzināju! Un, kā izrādās, arī ar maziem finansiāliem ieguldījumiem iespējams rast saprātīgus risinājumus mūsu dabas takās, padarot tās ikvienam lietojamas!”

Seminārā klātesošajiem bija iespēja uzklausīt daudz vērtīgu padomu, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība ikdienā, jo problēmu grūti pamanīt, ja nav padziļinātu zināšanu  vides pieejamības jautājumos.

Timo Ekkros: “Ideāli sakārtots tūrisma objekts ir tāds, kas ērti pieejams ikvienam, neatkarīgi no vecuma. Ikvienam ir tiesības, piemēram, atpūsties dabā, makšķerēt, doties pastaigā pa dabas takām – tas vienlīdz svarīgi kā tiem, kas atrodas ratiņkrēslos, gan senioriem, gan jaunajiem vecākiem. Galvenais uzdevums, kas jāsasniedz – jāsniedz iespēja ikvienam cilvēkam pilnvērtīgi piedalīties visās dzīves norisēs – tas attiecas ne tikai uz tūrisma objektiem un pakalpojumiem, bet arī pārējiem uzņēmumiem.”

Kā atzina eksperts no Somijas, nav nemaz tik vienkārši nodrošināt pieejamību tūrisma objektos, jo apmeklētāju vajadzības ir atšķirīgas, tāpēc objektu uzturētājiem jābūt zinošiem gan par konkrēto grupu vajadzībām, gan arī nepieciešamajiem risinājumiem. Svarīgi par pieejamību informēt arī apkārtējos, turklāt, kas būtiski – nemaldinot ar nepatiesu informāciju. Bieži vides pieejamības jautājums atrisināts daļēji – ir izvietota taktilā zīme, taču tā novietota nepareizi, lietotājam neērtā veidā, piemēram, par augstu. Tieši tāpēc eksperti uzsver, ka plānošanas un projektēšanas procesā ir svarīgi piesaistīt dažāda veida speciālistus, lai no šādām neveiklām kļūdām izvairītos. Eksperti vairākkārt uzsvēra arī nepieciešamību testēt risinājumus kopā ar potenciālajiem apmeklētājiem – viņi vislabāk norādīs uz nepieciešamajiem uzlabojumiem un, bieži vien, ieteiks arī idejas, kā to labāk izdarīt.

Pārstāvis no apvienības “Apeirons” uzsvēra universālā dizaina nozīmi nākotnē. Tas arvien vairāk tiek izmantots kā efektīvs un apkārtējā vidē veiksmīgi integrējams risinājums lai objektus padarītu pieejamus. Pielietojot universāla dizaina pieeju veiodojot objektus un infrastruktūru ieguvēji ir visi, jo tā pielietošana ir daudzveidīga, turklāt nav jāpielieto liels fiziskais spēks, lai pārvietotos no vienas vietas uz otru. Būtiski, ka objektiem, kas izveidoti pielietojot universālā dizaina pamatprincipus palielinās arī tirgus vērtība. Taču eksperts uzsvēra, ka Latvijā pagaidām jāsakārto pamatlietas un tikai tad jāķeras pie universālā dizaina ieviešanas plašākā mērogā. Semināra laikā tika demonstrēti vairāki ilustratīvi piemēri, parādot tipiskākās kļūdas un risinājumus.

 Eksperts ir pārliecināts, ka pieejama vide var būt arī glīta, nav obligāti jābojā kopējais skats, piemēram, brīdinot par augstu pakāpienu ar spilgti dzeltenu krāsojumu, to var risināt arī ar savstarpēji kontrastējošu krāsu palīdzību.

 Paradoksiālas situācijas atgadās ar t.s. “šķietamo pieejamību” – iegādāts neatbilstošs pacēlājs, nomainījies iestādes personāls un jaunais darbinieks nemāk rīkoties ar pacēlāju vai arī tam izlādējušās baterijas, mājaslapā minēts, ka tūrisma objektā padomāts par vides pieejamību, taču realitāte izrādās savādāka.

“Vides pieejamības jautājums nav svarīgs tikai tiem, kas sēž ratiņkrēslos – jūs taču esiet pamanījuši, ka jūrmalā visi labprātāk pārvietojas pa koka laipām nevis brien pa smiltīm”, tā  Apeirons pārstāvis Jurģis Briedis.

Par to, kādi ir 21.gadsimta seniori un kas viņiem nepieciešams stāstīja Aija van der Steina, kuras pieredze senioru tūrisma mārketingā ir plaša. Pētniece stāsta, ka visiem jau sen bija zināms – senioriem ir daudz brīva laika, brīvi līdzekļi, taču, kādas ir viņu vajadzības- tas ilgi netika pētīts. Šobrīd noteikti gan senioru tipi, gan lietas, kurām mārketingā jāpievērš pastiprināta uzmanība – sākot no tā, ka interneta lapās informācijai jābūt atspoguļotai pietiekoši lieliem burtiem un beidzot ar to, ka seniori cienījamos gados bieži palikuši vieni un šis statuss ievērojami ietekmē viņu ceļošanas paradumus. “Mārketinga izpratne ar gadiem ir mainījusies, nevis mēs izgudrojam lietas un mēģinām tās pārdot, bet ieklausāmies patērētāju problēmās un cenšamies ar saviem pakalpojumiem/produktiem tās risināt. Mēs esam liecinieki, ka tagadne un nākotne norit reizē – tas, ko mēs attīstām tagad, patiesībā būs jālieto mums pašiem drīz vien”, aizdomāties aicina Aija van der Steina. Pētniece atklāja, ka seniori labprāt izmanto dažādus ar labsajūtu saistītus pakalpojumus, tāpat izvēlas doties kruīzos vai kultūras izzinošos ceļojumos. Viņus interesē arī apkārtējo pilsētu apskate un došanās pārgājienos, lai gūtu jaunu pieredzējumu. Taču vissvarīgāk, strādājot ar senioriem kā mērķgrupu, tiem jāpiedāvā kvalitatīva informācija – apmānīts vai maldināts seniors otrreiz neatgriezīsies.

Pirms došanās praktiskajā nodarbībā, arhitekte Ināra Caunīte pastāstīja par pieredzi, strādājot ar vides pieejamības nodrošināšanu Bauskas, Turaidas, Ventspils un Siguldas pilīs. Arhitekte uzsvēra, ka pie tūrisma objektiem ir noderīgi veidot ēku maketus, kas ļauj izjust tūrisma objektu, piemēram, tiem, kam ir redzes traucējumi, vai ierobežota pieeja pašam objektam, bet tikpat labi tas ikvienam tūristam sniedz priekšstatu par tūrisma objekta apmēriem un īpaši aizrautīgi maketus izpēta bērni. Arhitekte atklāja, ka lielāko daļu vides pieejamības praktiskos risinājumus testējusi kopā ar ratiņkrēslos sēdošajiem, atzīstot, ka šādus testus vajadzētu veikt būvniecības procesā ikvienam, kas rūpējas par vides pieejamību objektā.

Papildus informācija: Aija Rūse, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 26400288, e-pasts: aija.ruse@vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 29454752, e-pasts: anita.abolina@vidzeme.lv

Tourage logo