Aizvadīta 10. Ģikšu danču nakts

Aizvadīta 10. Ģikšu danču nakts

Ģikšu danču nakts jau desmito reizi sapulcēja kopā tos, kuri zina, gan kur atrodas Ģikši, gan ko tur visu nakti dara, gan tos, kuriem kāds aizrautīgi stāstījis, ka vērts aizbraukt, gan tos, kam patīk saiešanas, kur daudz cilvēku. Kas ir danču nakts, nezinātājam neizstāstīt, jo vienkāršotais – sabrauc no malām sveši un pazīstami, spēlē un danco – neko neizsaka. No astoņiem vakarā līdz septiņiem rītā vairāk nekā piecsimt dancotāju 77 muzikantu vadībā, kuri spēlēja 98 dažādus mūzikas instrumentus, vienkārši dancoja. Ģikšu kultūras nama zāle un foajē visu laiku ritmiski šūpojās, ēkā nebija brīva stūrīša, jo ik uz soļa vai nu kāds kādam mācīja nospēlēt kādu danci, vai ierādīja soļus, vai mēģināja atgūt spēkus, lai atkal mestos plača vidū.

“Cilvēku daudz, visi priecīgi,” tā Ģikšu danču nakts rīkotāja Inese Roze. Viņa kopā ar komandu jau tradicionāli uzņēmās rūpes, lai ikkatrs te justos labi.

Katra Ģikšu nakts ir citādāka, un reizē tās ir līdzīgas. “Tās notiek janvārī, kad Ziemassvētki un gadu mija galā, kad ārā auksts. Šoreiz laiks nebija tāds kā parasti, bija krietni siltāks, ar smaidu vērtē Inese Roze un, kā allaž pēc danču nakts, ir gandarīta par daudzajiem labajiem vārdiem un cilvēku neizsīkstošo interesi. Dancotāji bija sabraukuši ne tikai no Latvijas, Ģikšos dancoja 59 igauņi, 108 lietuvieši, pieci vācieši, trīs spāņi, kā arī portugāļi, poļi, skoti, francūži, itāļi, kanādieši, spāņi, austrālieši, beļģi.

Tā iesākts, ka danču naktī viss tiek uzskaitīts un pierakstīts. Zināms arī ne tikai tas, ka muzikanti spēlēja 98 instrumentus, bet arī kādus. Danču spēlēšanai skanējušas 18 vijoles, četri akordeoni, piecas bungas un blokflautas, 13 hromatiskās ermoņikas, 11 dūdas, piecas Pēterburgas ermoņikas, bases un mandolīnas, deviņi bubeni, arī viens karošu komplekts, cimboli un akordu cītara. Un tie nav visi instrumenti.

“Šķita, ka šogad dancotāju ir mazāk un varēja kārtīgi izkustēties un izdejot soļus,” iespaidos dalās Gints Skutāns no Jaunpiebalgas. Danču kustībā viņš ir teju no pirmsākumiem, kad Rīgā sāka rīkot danču vakarus. “Ģikšu danču nakts mazo Ģikšu vārdu dara zināmu Baltijā. No Rīgas danču vakari gāja tālāk, un tos iecienīja ne tikai Baltijā, arī Ukrainā, Baltkrievijā. Māris Jansons bija viens no iesācējiem, tagad viņš dančus popularizē Sibīrijā,” pastāsta Gints Skutāns un piebilst, ka savulaik doma bijusi vienkārša – rīkot balles, kurās dejo tautas dejas. Tā arī viss notiek.

Danču naktī visā kultūras namā vienmēr valda karstums. “Kur vēl citur tāda enerģija,” parasti saka zinātāji. Bet tonakt veldzei tika izdzerti četri lielie katli Rožu tējas, 17 lielie ūdens bunduļi – 340 litri. Bet vēl taču katram bija pa pudelei līdzi.

Igauņi, lietuvieši, dažādu Latvijas novadu ļaudis zina, kas ir Ģikšu danču nakts. Tas ir kultūras pasākums, kurā katrs iederas. “Gan jau janvārī tiksimies!” bija visierastākais atvadu sveiciens.

Sarmīte Feldmane (laikraksts “Druva”)
Avots: http://edruva.lv/desmitoreiz-kurpes-iztureja/

Foto Māris Buholcs (laikraksts “Druva”): https://goo.gl/photos/2LpNC5rHLHRqfKRXA