Latvijā atjauno senu tradīciju – klusuma pārgājienus ar Gaujas klausīšanos

Latvijā atjauno senu tradīciju – klusuma pārgājienus ar Gaujas klausīšanos

Ieklausīties dabā un mūzikā – tāda pamatdoma ir “Klusuma pārgājieniem ar Gaujas klausīšanos”. Šie pārgājieni vasarā desmit piektdienu novakarēs vedīs uz dažādām ainaviskām vietām pie Gaujas, kur savukārt uz upes skanēs akustiskā mūzika.

Gaujas klausīšanās pārgājienu iecere ir atjaunot 20.gadsimta septiņdesmito gadu tradīciju, kad tolaik tikko izveidotajā Gaujas nacionālajā parkā (GNP) Siguldā pa upi slīdošā laivā skanēja mežraga spēle.

Neilgi pirms saulrieta dodoties gar Gauju, pretējā krastā redzams iespaidīgs un gleznains smilšakmens iezis. Vispirms ir klusums, kurā tikai putnu kopkoris, tad tālumā ieskanas mežrags un tad jau redzama arī laiva ar airētāju un muzikantu.

Līdzīga aina no septiņdesmitajiem gadiem Siguldā prātā palikusi Ingai Krišānei, kura tad arī ir iniciatore atjaunot šo ideju.

“Es kā maza meitene atceros to muzicēšanu saulrietos. Tāpēc, ka tētis bija airētājs, viņš mani ņēma līdz un tas man palicis spilgtā atmiņā. Es biju klāt arī pašā pirmajā reizē, kad uzaicināts bija arī Gunārs Ordelovskis. Bija nolijis lietutiņš un tāds mierīgs vakars kā šovakar. Un mēs stāvējām virs Velnalas un tas bija tāds spilgts pārdzīvojums,” stāsta Krišāne.

Tolaik laivā airētājs ir Ingas tēvs, ilggadējais GNP inspektors Māris Mitrevics. Viņš atceras, ka Gaujas mūzikas pirmsākumi ir saistīti ar GNP izveidi.

“Ideja pieder Varim Krūmiņam, padomju laika Latvijas kinorežisoram, kurš tanī brīdī, kad dibināja Gaujas nacionālo parku, strādāja Siguldas mežniecībā ar cirvi.

Un tad, kad visa Latvija sāka kaifot, satrakojās, ka pirmo reizi kaut kur ir viena iestāde, kas sauksies “nacionālais”. Tad visa Latvija rullēja uz pilnu klapi idejas, sapņus un tā tālāk.

Un Krūmiņvaris ar vienu ideju, vienu sapni un tūlītēju realizāciju – piektdienu vakaros, kad kalendārā rakstīts, ka riet saule, no Jāņiem līdz septembrim pa Gauju iet laiva un laivā ir mežradznieks un pūš tautiskas un klasiskas melodijas,” stāsta Mitrevics.

“Izveidojās pirmais nacionālais parks un tas viss, kas notika dabas aizsardzības jomā tās arī bija ceļš domāšanas mainīšanai, mainīt attieksmi pret dabu, pret cilvēkiem. Manuprāt, tas vēl šobrīd nav novērtēts, ko Gaujas nacionālais parks kā pirmais nacionālais parks Latvijā ir devis tieši domāšanas, apziņas maiņā,” teica Krišāne.

Un tātad šovasar atkal uz Gaujas skanēs mūzika. Tā gan nebūs tikai vienā vietā, bet, iesaistot Gaujas tecējuma pašvaldības, tā ik reiz būs kādā citā novadā.

“Viena no nosacījuma lietām ir tā, ka tam jānotiek ļoti skaistā dabas izveidotā ainavā. Piemēram, mēs bijām apskatīties Rankā pie Rutkaviņas avota, un tur Gauju var redzēt tādā 180 grādu atvērumā. Tā pienāk klāt un atkal aizvijās projām. Tāds dabas veidojums ir tik skaists , ko mēs nevienā gleznā nevaram ieraudzīt,” sacīja Krišāne.

Pirmais klusuma pārgājiens ar Gaujas klausīšanos būs 2.jūnija vakarā, ap saulrietu Amatas novada Elku kalnā. Un šī reize, kā stāsta novada Tūrisma attīstības nodaļas vadītāja Eva Staltmane, būs vienīgā, kad mūzika neskanēs no laivas.

“Pie mums sākas Gauja. Gauja veidojas vairākiem avotiem satekot kopā, un tad mums būs drusciņ savādāk nekā visām pārējām pašvaldībām , jo mums tā Gauja nav tāda, kur var ar laivu braukt.

Un tad mums, tāpat kā visur citur, sāksies ar klusuma pārgājienu apkārt Elkas kalnam. Baudīsim ainavu un tad noslēgsies ar Nila Īles koncertu par to, kā piedzimst Gauja,” teica Staltmane.

Projekta koordinatore Krišāne, stāstot par klusuma pārgājieniem ar Gaujas klausīšanos, atzīst, ka šie pārgājieni domāti nelielām interesentu grupām, lai cilvēkiem tik tiešām būtu iespēja ieklausīties vispirms jau dabā.

“Mēs esam pārbagāti ar dzīves pastiprinājumiem, ar mūziku, kuru mēs vairs nevaram klausīties akustiski, ar runām, kuras dzirdam ierakstos. Mēs vairs nevaram savstarpēji sarunāties vairs mazā telpā, mums ir mikrofons priekšā nolikts. Mums pietrūkst dzīvās saskarsmes. Ja mēs pārtikā gribam lietot visu ļoti tīru un dabīgu, tad kāpēc mēs kultūrā izmantojam tādus pārveidojumus, skaņas pārveidojumus. Un šis ir tāds aicinājums ieklausīties, kā skan mūzikas instruments dabā, kā daba pati skan,” teica Krišāne.

Tātad desmit piektdienas, sākot no 2.jūnija līdz pat 11. augustam, īpaši ainaviskās Gaujas tecējuma vietās, būs šī iespēja ieklausīties klusumā un arī mūzikā.