Vidzemes Augstskolas Tūrisma virziena studenti atgriezušies no integrētās apvidus prakses Amatas novadā, Skujenē

Vidzemes Augstskolas Tūrisma virziena studenti atgriezušies no integrētās apvidus prakses Amatas novadā, Skujenē

Laika posmā no 15.maija līdz 24.maijam Vidzemes Augstskolas Tūrisma studiju virziena studenti, lai papildinātu studiju kursos iegūtās teorētiskās zināšanas ar praktiskām iemaņām tūrisma un atpūtas organizēšanā,  devās integrētajā apvidus praksē uz Amatas novadu, Skujeni.

Prakses laikā  Tūrisma studiju virziena studenti iepazina Amatas un nedaudz arī Vecpiebalgas novadus, to vērtības, skaistos un atmiņā paliekošos dabas skatus un ainavas, kultūras mantojumu, kā arī vietējos novadu iedzīvotājus, kas bija ļoti laipni un atsaucīgi, it īpaši, ja studenti izrādīja interesi par novadā esošajām saimniecībām, mājražotājiem, tūrisma uzņēmējiem utt. Kā daži no piemēriem varētu būt Z/S “Indrāni”, “Amatas mellenes”, Northmen darba rīku ražotāji, „Annas Ozoliņi”, „Murmuļmuiža” un Zāģeru dzirnavas, Annas Hotel, „Kalna Gavieši”, Elkas kalna saimniecība, Vidzemes Retrītu centrs, stāstnieki Milda un Dainis Šķerbergi, Dace Lāce, Vija Indriksone.

Tika veikti arī veloapsekojumi, kuri tika ierakstīti ar GPS ierīcēm, noteiktas koordinātas dažādiem apskates objektiem, uzstādītas simboliskas 2 upju (Amatas un Gaujas) sākumpunktu zīmes. Nevarētu teikt, ka upju izteku atrašana būtu viegls darbiņš, jo jāievēro daudz un dažādu aspektu no dabas viedokļa, kā arī jāņem vērā ir vietējo iedzīvotāju domas, kas noved līdz daudz dažādiem variantiem, kuriem ir jārod vislabākais kompromiss. Amatas iztekas zīme tika uzstādīta pie Kūkāļa ezera, savukārt Gaujas zīme–Elkas kalnā, pie viena no dīķīša galiem.

Taču studentiem vislabāk atmiņā palika neaizmirstamais un burvīgais skats, kas paveras no Elka kalna, mijoties kopā ar mājīgu, miera pilnu atmosfēru, Lodes (Apšu) baznīca, kas tiešām ir pasakaina vērtība, ko ir vērts saglabāt vietas savdabīguma un baznīcas arhitektūras dēļ, kā arī visiem viennozīmīgi atmiņā paliks krāšņie saulrieti, ko ik vakaru varēja novērot no Sērmūkšu bijušās pamatskolas logiem, veidojot romantisku un rāmu gaisotni.

Šobrīd studenti ir sagatavojuši informatīvos materiālus par saviem veiktajiem kopā četriem velomaršrutiem, kā arī iesnieguši savas idejas nākošā gada Eksperimentālās mūzikas un mākslas festivālam 2018, kas notiks turpat Skujenē.

Prakses ietvaros studenti arī iemācījās mērīt dižakmeņus (tika izmērīts Anckiņu dižakmens kopā ar Elkas kalna gidiem Mildu un Daini Šķerbergiem, un secināts, ka tas atbilst valsts nozīmes pieminekļa statusam) un dižozolus Sērmūkšu apkārtnē ne tikai no teorētiskās puses, bet to darīt arī praktiski (dižozols pie Sērmūkšu pamatskolas, kurā atradās arī studentu bāzes vieta, – 5,44m; Druvu dižozols – 6,50m; Druvu māju Ķēķa dižozols – 5,05m; Ābolkalna dižozols – 5,71m).

Vienā no veloapsekojumiem studenti kopā ar pasniedzējiem devās ekspedīcijā meklēt  Zīlānu saldūdens kaļķiežu iegulas vietu (kas atrodas Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā), ko pēc ilgiem meklējumiem un brišanas pa purvu Pīslas upes apkārtnē, arī atrada, noteica precīzas koordinātas un veica arī fotofiksāciju. Prakses laikā tika izmēģināts jauns aktīvās atpūtas veids – “krastošana” pa Amatas upi, neskatoties uz slapjajām biksēm un ūdens piesmeltajiem apaviem, studentiem šī aktivitāte ļoti patika. Pirms pašas Amatas “krastošanas” aktivitātes bija iespēja iepazīties ar “Kalna Dzirnaiņu” saimniekiem Jāzepu un Māru. Saimnieks Jāzeps mums izrādīja savu apkārtni un dīķi, kurā mitinās karūsas. It kā liekas, kas tur liels – dīķis ar karūsām, vai ne? Bet mums visiem bija iespēja redzēt tādu neparastu parādību, ka karūsas saimniekam burtiski leca rokās! Lūk, ko nozīmē jebkādu dzīvu radību no visas sirds uzskatīt par savu draugu.

Studentiem šīs ekspedīcijas patikušas vislabāk, jo tās ir nodarbes, ko ikdienā reti kurš dara, jo bieži nesanāk staigāt ar pilni piesmeltiem gumijas zābakiem.

Tas bija kas jauns, interesants un bagāts ar smieklu devu visai dienai, kas tika arī iemūžināts daudzās fotogrāfijās un arī video.

Pirmās sešas dienas studentiem bija visgrūtākās, jo bija jāgatavojas Muzeju nakts pasākumam 20.maijā, kas vienlaicīgi bija Krāmu un senlietu muzeja atvēršana un arī Eksperimentālās mūzikas un mākslas festivālu “Krāmi skan vērtīgi”. Studenti aktīvi sadarbojās ar Amatas novada domes Tūrisma attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju Evu Staltmani, Skujenes pagasta pārvaldes vadītāju Vita Demešenkovu, Krāmu un senlietu muzeja īpašniekiem Lailu un Guntaru Zeiļiem.

Krāmu un senlietu muzejā “Dzirniešos” tika sakoptas, tīrītas un iekārtotas muzeja telpas, apkārtne,  senlietu ekspozīcija, tika izveidotas dažādas radošās darbnīcas, kurās varēja piedalīties gan lieli, gan mazi, un “Skanošā un grabošā” nakts trasīte, kurā piedalījās negaidīti daudz komandu. Visas piecas dienas pirms pasākuma studentiem bija vairāk grūtas morāli, nevis fiziski, jo ik brīdi pavadīja bažas par to, vai viss iecerētais izdosies, bet darbs un bažas vainagojās ar panākumiem. Pasākumu apmeklēja negaidīti daudz viesu un tika dzirdētas pozitīvas atsauksmes gan no apmeklētāju puses, gan no Krāmu un senlietu muzeja īpašniekiem. Varam lepoties ar mūsu studenti Montu Grāvelsiņu, kura ir šī festivāla logo un afišu autore.

Pēdējā prakses dienā studenti iepazīstināja Amatas novada tūrisma organizatorus un interesentus ar prakses laikā paveikto, iegūto, izzināto, gūtajiem secinājumiem un priekšlikumiem, kas gūti 10 dienu integrētās apvidus prakses ietvaros. Kā arī pēdējā prakses dienā studenti kopīgi vienojās, ka pāri palikušo pārtiku būtu jauki nogādāt “Kalna Dzirnaiņu” jaukajiem un viesmīlīgajiem saimniekiem. Liels paldies  Skujenes veikala vadītājai Baibai Juhņēvičai par lielu palīdzību pārtikas sagādē! Ēst gatavošana lielākais grupai pašiem arī bija liels izaicinājums.

Neskatoties uz to, ka šīs praksē pavadītās dienas nebija vieglas, daudzi studenti pat īsti nevēlējās doties mājās, bet tomēr visi ar smaidu sejā un gandarījumu sirsniņā par paveikto, devās mājup katrs uz savu pusi, atmiņā atstājot daudz neaizmirstamu atmiņu un kabatā ieliekot jaunu un nebijušu pieredzi, kas visnotaļ noderēs arī turpmāk.

Prakse tika veidota sadarbībā ar Amatas novada pašvaldību (paldies Evai Staltmanei par uzaicinājumu praktizēties Amatas novadā!), Skujenes pagasta pārvaldi un Krāmu un senlietu muzeju Skujenē.