Ineses Rozes ikgadējā “Ģikšu danču nakts” atskaite

Ineses Rozes ikgadējā “Ģikšu danču nakts” atskaite

ATSKAITE ĢIKŠI 2018
Tā, atkal tas brīdis ir pienācis un stunda ir situsi, Ģikšu danču nakts ir pagājusi un jāatskaitās sev, tautai un cilvēcei. Viegli nav, Rožu Andris no paša rīta jau kaut kur aizbrauca – teica, ka uz darbu.
Vakar padiskutējām ar Andri, kā pareizi būtu jāraksta. Viņš domā, ka atskaitē pilnīgi pietiktu uzrakstīt
„Ģikšu danču nakts bija liels, skaists pasākums”. Es nepiekrītu, bet taisnība jau abām pusēm – daudzi no jums gaida kādu kopsavilkumu, citi atkal teiks – nu, ko tā Rožu Inese te ālējas, vai ta tiešām nekā cita nav ko darīt.
Tā nu tagad te sēžu, iemiegta starp objektīvo vajadzību informēt tautu par faktiem un nevēlēšanos pārāk „piesārņot ēteru”. Un – atbildība milzīga, jo, kaut gan slavenā tautas mūzikas pedagoģe Z. un folkloras eksperte G. pašas personīgi nebija ieradušās, viņu modrā acs tomēr pakausī jūtama – tātad jāmēģina rakstīt atbildīgi.
Paskatījos uz savu atbalsta grupu – trim šampanieša pudelēm un sapratu, ka te vietā teiciens – kad jāiet, jāiet, teica nagla, ieraudzījusi āmuru….
Vispirms skaitļi un fakti.
Danču nakti apmeklējuši /piereģistrēti/ 661 cilvēks,
No tiem
473 Latvija
77 Lietuva
82 Igaunija
11 Zviedrija
3 Vācija
1 Nīderlande
1 Azerbaidžāna
1 Ukraina
1 Spānija
1 Galīcija
1 Gruzija
1 Meksika
2 Baltkrievija
4 Francija
1 Skotija
1 Austrija
Pēc nodarbošanās
100 muzikanti
551 dancotājs
1 šoferis
1 fotogrāfs
2 filmētāji
3 vērotāji
3 vērtētāji
Pieķerti vismaz divi ļoti gari jaunekļi un divas blondīnes ar zilām kleitām, kuri nepierakstījās!
Izvārīti un izdzerti 4 lielie katli Rožu tējas – t.i. 120 litri!
Un – 360 litri centralizēti piegādāta ūdens. „Kreisie” ūdeņi un citi patērētie šķidrumi uzskaitīti netika.
Danči
Lielajā danču rullī pierakstīti 7 metri danču jeb 117 gab. Novērots, ka igauņi visus dančus nepublisko –labākos un smukākos viņi nepieraksta!
Neparastības un citi novērojumi
Šogad pirmo reizi (!!!) nebija neviena pēcgulētāja! Līdz danču beigām speciālajā telpā ”Šoferi un klusētāji” pagulēja tikai divi šoferi!
Bija tik žēl, ka nebija līdzi maza cirvīša, lai (Lilitai par prieku) iecirstu virtuves stenderē dažus mazus robiņus!
Iepriekšējo gadu rekordi un kuriozi – pagulēšana līdz 13.00 dienā un ilga dancotāja V. meklēšana pa kultūras nama telpām – visi zina, ka kaut kur guļ – bet, atrast nevar!
Novērojumi ap galdu –
šogad atkal vairāki uzteica lielisko groziņgaldu – kundze G. teica, ka tas esot pats ideālākais svētku galds, kādu tik var iedomāties – nezinu, vai viņai patika tikai saturs vai arī iekārtojums – aizgalda krēsli bija tik tuvu un tādā augstumā, ka „aiz” sēdošie varēja stumt visu no galda pa taisno mutē.
Ēdināšanā un galdklāšanā pa gadiem ieviesušās dažas tradīcijas. Daudzus gadus par veselīgu uzturu rūpējies un mūs ar svaigiem burkāniem apgādājis Kārlis K. Šogad viņa nebija! Iztrūkumu gan centās aizpildīt pazīstama māksliniece Ē., bet, viņas 10 burkāni jau nevarēja sacensties ar Kārļa 10 kilogramiem!
Katru gadu ar savu „Keksu” uzstājas slavenā vēsturniece un podniece B. Šogad pret rītu man kāda dāma bažīgi apvaicājās – vai esmu ko manījusi! Nē, es nebiju! Radās aizdomas, ka kekss izdevies tik lielisks, ka viņa to notiesājusi slepeni – viena pati!
Tautas horeogrāfisko tradīciju ilggadīgo atbalstītāju pāris no Lietuvas V. un V. arī jau daudzus gadus rīko Lietuvas kulināro uznācienu ar šova elementiem. Šogad pats man pēc pusnakts apjautājās – vai labāk ap diviem vai trijiem? Pilnīgi vienalga, es atteicu – galvenais, lai mēs būtu tuvumā! Neizstāstāmi garšīgi sālīti gurķīši, mājās cepta maize un auksti kūpināta gaļa!
Jaunais kulinārs/konditors A. – ir iekritis!!! Ieradās ar divām kartupeļu kastēm paša gatavotu brīnumgardu pončikiņu – pāris stundās kļuva slavens un nākošgad tiks stingri „turēts pie vārda” jeb pie pončiku vārīšanas!
Tautā populārais vēstures doktorants S. kā vienmēr – estēts un minimālists– uz ļoti mazas tasītes eleganti uzgriezis vienu ābolu un maziņu greipfrūtiņu – svinīgi uzlicis uz kopējā galda.
Ziedojumu kastē atrasta aizdomīgas izcelsmes monēta, varētu būt no Japānas, bet, neviens nekur nav redzējis nevienu japāni! Aizdomas krīt uz jaunkundzi A., kurai esot kaut kādi sakari ar Japānu.
• Šogad nebijis un satriecošs gadījums – no Tartu nav ieradusies Triinu!!! Kaut gan pārējie igauņi dara, ko var – morālā atbalsta trūkums ir jūtams visu nakti!
• Rīkotāju rindās nelielu šoku izsauc fakts, ka viena reģistratore uztrauktā balsī paziņo- baltkrievi! Ieradusies baltkrievu grupa – kur mēs viņus liksim?!!!! Uz brīdi iestājas apjukums- baltkrievi?! Mēs esam uzaicinājuši baltkrievus? Rīkotāja R. mirkli domā, ka varbūt viņai iestājusies kontūzija – neko tādu neatceras!
• Pie reģistratoru galda izveidojas depresīvo jauniešu stūrītis jeb – divi gruntīgākie brīvprātīgie palīgi apvieno divus amatus vienā – reizē spēlē sērīgus gabalus uz mandolīnām un pamanās arī reģistrēt apmeklētājus. Abi sēž blakus, apcerīgi raugās tālumā un spēlē un spēlē…
• Kāds jauneklis vārdā K. pierakstījies divreiz – vienreiz uzdevies par mazpilsētas iedzīvotāju, otrreiz jau mērķē uz kaimiņu metropoli. Baumo, ka viņš katru gadu ierodoties, nevis, lai atbalstītu tautas mākslu, bet, lai apbrīnotu meitenes. Patiesi, zālē viņš neiet, sēž stratēģiski svarīgā vietā, kur var mest acis gan pa labi, gan pa kreisi.
• Slavena tautas muzikante D. šarmē visus ar savu jauno tēlu –speciāli danču naktij Ģikšos nopirkusi melnsprogainu parūciņu un nešķiras no tās visu nakti. Ļoti atbalstāma nostāja – ar savu veco kodeļu ierasties gadu no gada jau nav nekāda māka. Es arī apdomāju piestrādāt pie tēla maiņas. Patīkami redzēt, ka cilvēki speciāli gatavojas.
• Acīga novērotāja dalās iespaidos – šogad deju grīdas esot bijušas nosegtas ar dejotājiem plašākā mērā, nekā citkārt – zāle, protams, lielais foajē līdz pašām durvīm un arī foajē pie garderobes esot dejojuši.;
• Foajē, kur notiek „paralēlie” danči, izvēršas ārkārtīgi temperamentīga spēlēšana – pamanu pie iespaidīgām bungām vēsturnieci un podnieci B., domāju, ka viņa tik tā „sozdajot vid, što rabotajet”, bet, nekā – rībina aizrautīgi kā afrikāņu šamanis vairāk kā stundu!
• Vietējā tauta iesaka, ka pasākumam šogad vajadzīgs apakš virsraksts „pet friendly”, jo naktī uz brīdi ieradies maza izmēra suns džemperī un visu nakti uzturas ezis. Es gan apšaubu tādu uzrakstu – kāds var sapriecāties un nākamgad ierasties vai nu ar kaut ko stipri lielu /un, kā mēs ar to tiksim galā/ vai arī ar pilnu somu ar maziem – un, viņi tak var izsprukt pa visu zāli;
• Ezis jaunatnes aprindās rada sensāciju , štābā visu laiku ņudz mazā jaunatne, spontāni veidojas ežumīļu klubiņš, ezis tiek cilāts, apbrīnots un padots no rokas rokā. /nezinātājiem varu pateikt, ka viņš ir mūsu jaunais ģimenes loceklis un saucas Roze Arbūziņš/ . Es saprotu, ka jāatbalsta jaunā ežu audzēšanas entuziaste un piegādātāja D., slavēju un reklamēju ezi, cik jaudas. Vairāki mazie jaunieši no visas sirds saka, ka arī gribēšot mājās ezīti. Pazīstamās folkloristes I. mazdēls vairākas reizes mums saka: „Tas jūsu ezis ir vienkārši brīnišķīgs!!!” Kad es viņai saku, ka jums arī vajadzētu mājās ezīti – viņa man uzmet grūti tulkojamu skatienu, nez, vai tas varētu būt slēpts prieks?
• Franči, protams, ir franči. Arī spēlē lieliski. Gaidām, kad būs viņu „uznāciens”, ejam zālē. Muzikants T., iegājis tver pie sirds un saka – ka tik nu nenoģībtu….
• „Pie visa vainīgas sievietes” – no ārzemēm ieradies vijolnieks I. ar senu vecvecmāmiņas vijoli, izdomā no otrā stāva šļūkt lejā un piezemēties uz vijoles! Rezultātā ir vijole maisiņā ar uzdevumu – „saliec pats savu vijoli!” Kad es prasu – kāpēc Tu tā darīji, viņš saka – nu taču, lai atstātu iespaidu uz meitenēm!”
• Kāds ārzemju muzikants piedāvā patentēt speciālu Ģikšu danču nakts dzērienu /receptūra jau izstrādāta – ar ļoti neparastu un daudzpusīgu sastāvu/ – vajagot tik meklēt sponsoru! Varbūt kāds gribētu pieteikties?!
• Kungs rozā kreklā, pirmo reizi ieradies danču naktī /no Jūrmalas/, iztaujā mūs par cilvēku skaitu un citiem rīkošanas smalkumiem un prasa, vai jau esam ko darījuši lietas labā, lai pašvaldība celtu namam piebūvi? Nē, neko vērā ņemamu neesam, tikai sarunas kuluāros. Viņš piedāvā vākt parakstus un sniegt pašvaldībai lūgumrakstu. Noteikti piedalīšoties.
• Kāds kungs no Vācijas speciāli pērkot biļeti, lai ierastos uz danču nakti Ģikšos, tāpat meitene no Anglijas teikusi – kāpēc jātērē nauda, lai brauktu uz Ziemassvētkiem, ja var braukt uz Ģikšiem!
• Slavens tautas muzikants D., jau kategorijā dzīvais klasiķis, pamanījies danču naktī iespiest savu dzimšanas dienu, laimīgs staigā ar pilnām saujām balonu un saka, ka labāku dzimšanas dienas ballīti nemaz nevar iedomāties.
• Telpu, kur izmitināt muzikantu grupas, ir maz, tāpēc 2 otrajā stāvā tiek ierādītas – viena visai Igaunijai, otra Lietuvai. Pirmajā stāvā abas visas tiek sadalītas Latvijai, Francijai un Zviedrijai – kopā 9 grupām. Ievēroju, ka pavisam speciāli neplānoti, grupas ir sadalījušās atbilstoši karmai jeb nopelniem iepriekšējā dzīvē – aktieru grimētavā ir uz relaksāciju vērstās – tur ir dīvāni, un, kad garām ejot tur ieskatos, ik pa laikam kādi, laiski izstiepušies ar aizvērtām acīm zviln /vai meditē?/. Aizskatuvē ir ēdelīgie – nekādu dīvānu un zvilnēšanas. Divi lieli galdi, nokrauti ar ēdieniem un dzērieniem. Vairākkārt tur darba darīšanās aizejot, veru muti, lai teiktu, jā, to pašu parasto, šaušalīgo jautājumu – vai tiešām jūs to visu vieni paši apēdīsiet??? Bet, atceros, ko Rožu Andris man teicis par labu uzvešanos. Veru muti ciet. Un – viņi tiešām apēd!
• Šogad citāda apsardze – apsargāšanā izmanto neparastu piegājienu. Humāni un uz komunikāciju vērsti – visu un ar visiem risina pārrunu ceļā!
• Rīta strādnieki – novācēji man liek uzrakstīt, ka Paulo no Galīcijas pilnīgi no labas sirds palīdzēja visu vākt un tīrīt – par to viņam paldies!
• „Svešvalodas jāprot”. Kad es teicu noslēguma runu, kāds apmeklētājs teicis: Ņepraviļno – nado bilo skazatj – dorogije posetiteļi – požaluista ubiraitesj sami, poka mi vas ņe vikinuļi!”
• Un – droši vien visi pamanīja ļoti grīļīgu kungu rūtainā jakā – viņš dažādi mēģināja nodibināt kontaktu ar apkārtējiem. Saķēries kādu igauņu dāmu, cītīgi viņai skaidroja: Vi ņe takije kak mi – vi druģije”. Viņa pieklājīga būdama, atbildējusi ekskjūz mī un tamlīdzīgi /varbūt nemācēja šo valodu/, bet, viņš neatlaidies – „vi ņe takije kak mi…..”
• Es pamanīju, ka sens līdzgaitnieks un cīņu biedrs T. šogad pirmo reizi paņēma lielu maisu un pats, pēc brīvas gribas, sāka visu vākt un kārtot. Ja es nebūtu sieviete ar stipru raksturu – būtu apraudājusies! Uzreiz piedevu viņam visu iepriekšējo 10 gadu slinkošanu.
• Un – cerīgais nobeigums – bija ieradies Ansis Pavasaris! Jā, jā tas pats senais, slavenais, kas strādāja Latvijas radio jau tad, kad mēs nebijām vēl piedzimuši! Un, tā jau ir Zīme!
Lai mums visiem pavasaris – arī Ansim!
Paldies visiem – rīkotājiem, palīgiem, virtuves dežurantiem, Edijam Eversam par skaņošanu, paldies Lilitai Venterei un Taigai Krūmiņai, Elitai Eglītei, Amatas bērnudārzam un saimniekam Valtam un, protams, Valsts kultūrkapitāla fondam, Amatas novada pašvaldībai, Latvijas 100 gades birojam!
Paldies Rožu Andrim par nenogurstošu tējas vārīšanu visas nakts garumā! Un – Rasai Rozei par muzikantu pieskatīšanu, savlaicīgu uz skatuves uzstumšanu un nost nogrūšanu!
Īpašs paldies Ingai Holstai par palīdzīgas rokas sniegšanu francūžu uzaicināšanā, apsaimniekošanā un piegādāšanā.
Paldies arī brīvprātīgajiem tautas skaitītājiem un pieskatītājiem Nilam un Rūtai Jumīšiem, Dzintrai Zvejai, Andrim Rutkovskim, Kristam Jānim Lazdiņam, Ritmai Laškovai, Ingrīdai Jasinskai, Sandai Salmiņa, Ilzei Andersonei, Dzintrai Kokinai un skaitītāju pieskatītājai Baibai Rozei.

Uz tikšanos 2019. gada janvārī!