Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks, kurā atrodas ezerpils rekonstrukcija, ir unikāls ne vien mūsu valstī, bet arī aiz Latvijas robežām, turklāt tieši pandēmijas laikā jaunajā apmeklētāju centrā atklāta mūsdienīga patstāvīgā ekspozīcija, ko daudzi vēl nav redzējuši. Tādēļ jo patīkamāks bija muzeja darba augstais novērtējums Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras konkursa “Eksporta un inovācijas balva”  kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”  iegūtā 2.vieta. Tas nozīmē, ka parkam ir izdevies ieinteresēt tūristus ne vien pašu mājās, bet arī citās zemēs, un šeit tiešām ir ko redzēt. 

Šogad vasaras sezonā Āraišu ezerpilī paredzētas vairākas radošās darbnīcas saistībā ar koku un tā iepazīšanu. Padomā ir gan karošu grebšana, cibiņu un trauciņu veidošana no bērza tāss un alkšņu mizas, bērniem būs arī  iespēja darboties ar slīmestu un darāmā netrūks. Savukārt, Eiropas arheoloģijas dienās no 17. līdz 19.jūnijam bērnus gaida speciāls piedāvājums – iespēja apskatīt arheologu instrumentus un uzzināt, kā īsti tiek veikti arheoloģiskie izrakumi. 

Projekta “Seno amatu prasmju apguve” noslēguma pasākums 2021.gada 11.jūlijā.
Foto: Indars Krieviņš

Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka vadītāja Eva Koljera stāsta, ka šogad galvenie darbi ir ezerpils mājiņu atjaunošanas darbu turpināšana, kā arī teritorijas labiekārtošana, šopavasar būs arī jauna mājaslapa, kas atspoguļos arī vietējo kopienu, visus tos cilvēkus, kuri ikdienā ar savu darbu nodrošina  Āraišu ezerpils kultūras piedāvājumu, ir arī citas ieceres.  

Eksperimentālās ēkas būvniecība 2021.gada novembrī.

Piemēram, parks lepojas ar vērtīgu daudzgadīgo zālāju un pagaidām gan tikai idejas līmenī radusies doma projekta izstrādei par augu atpazīšanu. “Līdz Jāņiem mēs pļavas atstājam tādas, kādas tās ir, izpļaujam vien taciņas. Ir tiešām skaisti, kad visa pļava līgo vienās jāņuzālēs! Kad tu ej cauri visām tām smilgām, zālēm un puķēm, rodas tāda diezgan mistiska sajūta. Šur tur tiek izpļautas romantiskas piknika vietiņas” tā Eva Koljera. Un varbūt tiešām šis pļavas skaistums var kalpot par to tiltiņu, kas ne vienā vien sirdī var rosināt ne tikai mīlestību pret dabu, bet arī pret savas zemes senvēsturi?