Pētījums veikts, lai noskaidrotu valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu e-indeksa jeb digitālās vides brieduma novērtējumu.

Kopvērtējumā starp 95 pašvaldībām Cēsu novads tikai par dažiem punktiem atpaliek no pirmās vietas ieguvējas, Ventspils pilsētas pašvaldības, attiecīgi saņemot 64,8 un 64,4 punktus. Trešajā vietā ar 63 punktiem ierindojas Siguldas novada pašvaldība.

Līdz ar to starp reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām visaugstākais vērtējums Cēsu novada pašvaldībai – 75 no 100 punktiem. Otrajā vietā Siguldas novads ar 72 punktiem, savukārt Smiltenes novads ar 66 punktiem ieņem trešo vietu.

Klientu apkalpošana un atbalsts Cēsu novada pašvaldībā novērtēts ar 65% no sadaļā iegūstamajiem punktiem, kas Cēsu novada pašvaldību ierindo otrajā vietā. Visaugstāko pozīciju ieņem Rīgas pilsētas pašvaldība. Starp reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām Cēsu novada pašvaldība ieņem pirmo vietu.

Vērtējumā par atvērto datu pieejamību Cēsu novada pašvaldība, Rīgas pilsētas pašvaldība, Siguldas novada pašvaldība un Ventspils pilsētas pašvaldība ieņem visaugstākās pozīcijas, katrai no pašvaldībām iegūstot 93% no sadaļā iegūstamajiem punktiem. Tas nozīmē, ka pašvaldībās atvērto datu pieejamībai tiek nodrošināts visatbilstošākais risinājums. Sevišķi daudz atvērtos datus publicējušas Cēsu novada un Rīgas pilsētas pašvaldības. Cēsu novada pašvaldība publicējusi 13 datu kopas.

Sadaļā “Pakalpojumu nodrošināšana” starp reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām Cēsu novads ieņem otro vietu, Balvu novads saņem augstāko novērtējumu.

Attiecībā uz e-indeksa pašvaldību iekšējo procesu efektivitāti visaugstāko novērtējumu starp reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām ieņem Siguldas novada pašvaldība – 86%. Cēsu novada pašvaldībai – 84% un otrā vieta.

E-indeksa pētījums tiek veikts jau no 2014.gada. Pētījuma mērķis ir sekmēt mūsdienu tehnoloģiju visaptverošu un atbilstošu pielietošanu valsts iestāžu un pašvaldību darbā un publisko pakalpojumu nodrošināšanā, atbilstoši labas pārvaldības principiem.

Pašvaldību pašvērtējuma un ekspertu anketas tika aizpildītas par 95 pašvaldībām.

No pašvaldībām, kuras piedalījās pētījumā, 72% (66 pašvaldības) ir novada nozīmes attīstības
centri, 21% (20 pašvaldības) reģionālas nozīmes attīstības centri un 9% (deviņas pašvaldības) nacionālas nozīmes attīstības centri. Pētījumā dati primāri tika apskatīti attīstības centra nozīmīguma līmenī, jo atšķirības starp pašvaldībām dažādos plānošanas reģionos ir mazāk izteiktas nekā starp to lielumu (nozīmīgumu).

E-indeksa pētījuma jaunākie rezultāti pieejami ŠEIT.