Kā ierasts, janvārī Amatas Kultūras namā skanēja un rībēja – tur norisinājās Ģikšu danču nakts – šogad jau piecpadsmitā! Danču nakts ir balle, kurā spēlē tautas mūziku un dejo latviešu un citu tautu tradicionālās jeb tautas dejas. 

Balle sākās 20.janvārī plkst.19.00, un pēdējie dejotāji aizbrauca 21.janvāra rītā ap 6.00. 

Šogad bija uzaicinātas 16 dažādas muzikantu grupas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kas lielajā zālē spēlēja visu nakti, bet vienlaikus grupas muzicēja arī foajē un citās vietās, kur notika saspēlēšanās brīvā gaisotnē. 

Daudzas muzikantu grupas piedalās danču naktī katru gadu, bet vienmēr ir vairākas, kas piedalās pirmo reizi. 
Šogad pirmo reizi dančus Ģikšos spēlēja "Suitu dūdenieki" no Alsungas un "Ķocis" no Liepājas. Tika spēlēti un rādīti Kurzemei raksturīgi danči. Tāpat pirmo reizi uzstājās arī Ieviņa ermoņiku grupa – cilvēki, kas tikko biedrības "Skaņumāja" rīkotajos kursos apguvuši šī unikālā Latvijā radītā instrumenta spēli, – un Tarkšķu mutes ermoņiku grupa no Iecavas.

Par vakara naglu izvērtās lietuviešu grupas "Motorizuotas tankojis" uzstāšanās – viņu instrumentu arsenālā bija ne tikai tuba un ģitāra, bet pat bungu komplekts! Pirmo reizi pie kādas muzikantu grupas stāvēja autogrāfu un foto gribētāji. Vienaldzīgo nebija.

Parasti tiek veikta arī visāda veida uzskaite – reģistrēti un skaitīti dalībnieki, pierakstīti visi lielajā zālē spēlētie danči. Apkopojums ir šāds – šogad danču nakti apmeklēja ap 700 dalībnieku, no tiem 104 muzikanti, zālē nospēlēti un izdejoti 96 danči, foajē un citur izpildītos un dancotos gabalus neviens nespēja saskaitīt.

Spēlmaņi izmantoja iepriekš nepieredzēti lielu instrumentu klāstu (kopskaitā 20) – dūdas, vijoles, ermoņikas, akordeonus, bungas, stabules, tubas, cimboli, klarneti, ģitāru, basģitāru, mandolīnas, bajānu, basīti, bubenu, trijstūri, mutes ermoņikas.

Pasākumu rīkoja Rožu ģimene ar biedrību "Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs "KasTe"", finansiāli atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds un Cēsu novada pašvaldība.

Informāciju sagatavoja:
Inese Roze,
Tradicionālās kultūras iniciatīvu centra "KasTe" vadītāja