Kā stāsta Cēsu novada Centrālās administrācijas Izglītības pārvaldes vadītāja Linda Markus-Narvila, aptaujā, kas norisinājās sadarbībā ar aptauju platformu “Edurio”, piedalījās 884 bērnu vecāki, pārstāvot visas klašu grupas no 1.klases līdz 12.klasei. Aptauja skolām tika izsūtīta skolām kā interneta saite, direktoriem un skolotājiem to nosūtot vecākiem.

Pēc viņas teiktā, vecāki bijuši īpaši aktīvi, komentējot skolu ēdiena kvalitāti. Kopumā saņemti 484 individuāli rakstiski komentāri, vecākiem paužot dažādus viedokļus: par ēdināšanas procesu, ēdienu izvēli, produktu izvēli, pasniegšanas veidu, pat piedāvājot dažādas gatavas receptes.

Puse no vecākiem norādījuši tieši zemo esošo ēdināšanas cenu kā vienu no iemesliem, kāpēc ēdināšanas kvalitāte varētu būt labāka un piedāvājums – plašāks. Izglītības pārvaldes vadītāja piebilst, ka to apstiprina arī skolu ēdinātāji.

Tieši tāpēc likumsakarīgi, ka 71% aptaujāto vecāku 5-9.klašu grupā un pat 75% vecāku 10.-12.klašu grupā pauda gatavību nodrošināt līdzmaksājumu (1.-4.klasēs bezmaksas ēdināšana visā valstī), lai bērniem piedāvātu labākas kvalitātes ēdienu, akcentējot pusdienas kā vienu no skolēniem svarīgākajām ēdienreizēm.

L.Markus-Narvila akcentē, ka aptauja bija nozīmīga, lai sadzirdētu vecāku viedokli, pirms tiek sludināts skolu ēdināšanas iepirkums nākamajam gadam. “Mums ir būtiski šajā procesā domāt par un iekļaut kvalitātes, izmaksu un dabai draudzīgākas pārtikas – lokāli audzēta, bez pesticīdiem, e-vielām – komponentes, lai salāgotu labāko iespējamo modeli gan skolēniem, gan viņu vecākiem,” uzsver Izglītības pārvaldes vadītāja.

Viņa arī norāda, ka, vadoties pēc pasaules pieredzes, pusdienu līdzmaksājumam ir arī līdzatbildību veicinošs efekts. Proti, nodrošinot kaut daļēju līdzmaksājumu, visas iesaistītās puses – ēdinātājs, skolēns, vecāki – uzņemas lielāku atbildību par pusdienu procesu, novērtē arī pavāru ieguldīto darbu un galarezultāta kvalitāti.

“Tas ir arī instruments un dzinulis ēdinātājam. Jo labāka būs kvalitāte un jo gardāks būs ēdiens, jo vairāk būs ēdāju, un attiecīgi – ieņēmumu. Bet pats galvenais ir paēdis bērns, kurš saņēmis atbilstošu, veselīgu un garšīgu uzturu,” skaidro L.Markus-Narvila.

Otra būtiska komponente, runājot par skolu ēdināšanu, ir brīvpusdienas. Kā stāsta Izglītības pārvaldes vadītāja, atbalsta mehānismi apvienotajā novadā vēsturiski saglabājušies dažādi. “Meklējam risinājumu brīvpusdienu modeļa izstrādei – nodrošinot pēc iespējas lielāku mērķgrupu, kas saņemtu pašvaldības atbalstu ēdināšanas izmaksu segšanai,” piebilst L.Markus-Narvila.

Jau tagad skaidrs, ka saglabāsies Sociālā dienesta nodrošinātie atbalsta mehānismi bērniem no maznodrošinātām, trūcīgām un daudzbērnu ģimenēm.