Spāres muižas Rakstnieku parks šobrīd ir skaisti saziedējis - izkāpjot no mašīnas skatam paveras krāšņs ziediem apaudzis serpentīna ceļš lejup pa nogāzi, lejā izraktajā dīķī spoguļojas Aleksandra ?aka un viņa līdzgaitnieku stādītie senie koki, patīkama piknika vieta un tālumā mājīgs tējas namiņš. Parks gatavs uzņemt tūristus. Veidojot parku īpaši tika domāts par pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un ar īpašām vajadzībā. Šī ir kā harmoniska oāze, kur baudīt dabas mieru, gūt iedvesmu, zināšanas, kur svinēt svētkus un atpūsties.

Rakstnieku parks iekārtots ES Interreg Latvija-Igaunijas projekta "Dārza pērles" ietvarā.

Apmeklētājiem pieejams gids, kas pastāstīs par muižas un Rakstnieku parka vēsturi un tapšanu, iepriekš rezervējot pieejama ugunskura piknika vieta vai mazais namiņš zāļu tējas baudīšanai.

Amatas novada Spāres muižas Rakstnieku parka ideja radusies 1930. gada 4. maijā, kad toreizējo Spāres Valsts sešklasīgo skolu un patversmi pēc Kārļa un Alvīnes Skalbergu aicinājuma Aleksandra ?aka vadībā apmeklēja Trauksminieku grupas literāti - Arvīds Borincs, Arvīds Grigulis, Jānis Grots, Valdis Lukss, Jānis Plaudis, Emils Skujenieks, Austra Skujiņa, Adolfs Talcis, Jānis Trimda, Pāvels Vīlups un Elvīra Bramberga. Tika radīta arī himna un stādīto koku plāns, kas saglabājies vēl šodien.

Pēc 30 gadiem tradīciju turpināja Arvīds Grigulis, iestādot vēl vienu kociņu, viņa piemēram sekoja Valdis Lukss, Laimonis Vāczemnieks un Jānis Plotnieks.Bet 2016. stādījumus papildināja tādi Latvijā pazīstami kulturas darbinieki kā Austra Skujiņa, Edvīns Raups,, Valdis Rūmnieks, Jānis Rokpelnis, Inga Ābele, Valdis Atāls, Egils Šņore u.c.

Šī publikācija atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu."